Esam jau pieraduši pašmāju pirmās zemenes ēst jau maija sākumā. Kā būs šogad, kad stādīšanas darbi siltumnīcās kavēsies, jo zeme nav atkususi un nav piemērota stādīšanai.
“Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve: “Labāka situācija varētu būt tiem, kas zemenes audzē apsildāmās siltumnīcās, taču tas nozīmē augstākas audzēšanas izmaksas un līdz ar to arī ogu cenu.”
Lasīt vairāk: https://tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/agronoms-pirma-latvijas-zemenu-raza-sogad-gaidama-velak/
Gardo zemeņu audzētājs un Augusta Plants (“Augusta Zemenes”) agronoms Guntars Dzērve ir izveidojis īpašu piedāvājumu bērniem – jaunajiem zemeņu audzētājiem.
Guntars Dzērve: “Iegādājies komplektu, kas speciāli izveidots bērniem – jaunajiem zemeņu audzētājiem! Šis komplekts radīts, lai bērns pats varētu iestādīt, kopt un izaudzēt savas pirmās zemenes – soli pa solim!”
Kāpēc iegādāties šo komplektu?
Komplektā ietilpst: audzēšanas maiss ar jau iestādītiem 6 frigo zemeņu TRAY stādiem:
Jau pēc 60 dienām jaunais zemeņu audzētājs varēs ēst gardas un – pats galvenais – pašaudzētas zemenes.
Zemeņu šķirne “Flair” (TRAY stādi)
Zemeņu šķirne “Parlando” (TRAY stādi)
Vai esi dzirdējis frāzi, ka, saēdoties zemenes, vitamīnu pietikšot visam gadam un visas kaites atkāpšoties? Protams, tas ir pārspīlējums, bet…
Zemenes ir viens no tiem gardumiem, ko var apēst vienkārši tāpat – un tas ir to lielais pluss. Tās ir saldas un sulīgas, bet tajā pašā laikā vieglas: 100 gramos ir ap 32 kcal, un lielāko daļu ogas sastāva veido ūdens (ap 91%).
Uzturvielu ziņā zemenēs ir maz tauku un olbaltumvielu, bet ogļhidrāti pārsvarā nāk no dabīgajiem cukuriem un šķiedrvielām. Uz 100 gramiem min ap 7,7 g ogļhidrātu, ap 4,9 g cukura un ap 2 g šķiedrvielu. Zemenēm ir salīdzinoši zems glikēmiskais indekss (GI ap 40), tāpēc tās parasti nerada lielus cukura līmeņa “lēcienus”.
Zemenes satur tik ļoti nepieciešamos C, E un B grupas vitamīnus, kā arī K vitamīnu. Tās ir arī šķiedrvielu un folijskābes avots un satur minerālvielas – īpaši mangānu un kāliju, kā arī kalciju, varu, kobaltu un molibdēnu.
Zemenēs ir daudz antioksidantu un augu vielu, tostarp pelargonidīns (galvenais antociāns, kas piešķir sarkano krāsu), ellagīnskābe, ellagitannīni un procianidīni. Interesanti, ka antociānu daudzums parasti pieaug līdz ar ogas nogatavošanos – jo intensīvāka krāsa, jo vairāk šo pigmentu. Zemenes mēdz ierindot starp bagātākajiem fenolisko antioksidantu avotiem, un šo antioksidantu līmenis var būt vairākas reizes augstāks nekā citos augļos.
Ogu (un antociānu) lietošanu uzturā bieži saista ar labvēlīgākiem sirds veselības rādītājiem – piemēram, labāku “labā” holesterīna (HDL) līmeni un stabilāku asinsspiedienu. Zemenes var arī palēnināt glikozes uzsūkšanos un mazināt glikozes un insulīna “pīķus” pēc ogļhidrātiem bagātas ēdienreizes (salīdzinot ar līdzīgu ēdienreizi bez zemenēm).
Ar esate girdėję posakį, kad valgydami braškes gausite pakankamai vitaminų visam metui ir išgydysite visas savo ligas? Žinoma, tai yra perdėta, bet…
Braškės yra vienas iš tų delikatesų, kuriuos galima valgyti tiesiog taip – ir tai yra jų didelis privalumas. Jos yra saldžios ir sultingos, bet tuo pačiu lengvos: 100 gramų braškių yra apie 32 kcal, o didžiąją dalį uogų sudaro vanduo (apie 91 %).
Kalbant apie maistines medžiagas, braškės turi mažai riebalų ir baltymų, bet angliavandeniai daugiausia yra natūralūs cukrūs ir skaidulos. 100 gramų yra apie 7,7 g angliavandenių, apie 4,9 g cukraus ir apie 2 g ląstelienos. Braškės turi palyginti žemą glikemijos indeksą (GI apie 40), todėl paprastai nesukelia didelių cukraus kiekio kraujyje svyravimų.
Braškėse yra būtinų vitaminų C, E ir B, taip pat vitamino K. Jos taip pat yra ląstelienos ir folio rūgšties šaltinis, jose yra mineralų, ypač mangano ir kalio, taip pat kalcio, vario, kobalto ir molibdeno.
Braškės yra turtingos antioksidantų ir fitocheminių medžiagų, įskaitant pelargonidiną (pagrindinį antocianiną, kuris suteikia joms raudoną spalvą), elaginę rūgštį, elagitaninus ir procianidinus. Įdomu tai, kad antocianinų kiekis paprastai didėja, kai uoga prinoksta – kuo intensyvesnė spalva, tuo daugiau šio pigmento joje yra. Braškės dažnai priskiriamos prie turtingiausių fenolinių antioksidantų šaltinių, o jų antioksidantų kiekis gali būti kelis kartus didesnis nei kitų vaisių. Uogų (ir antocianinų) vartojimas dažnai siejamas su palankesniais širdies sveikatos rodikliais, pvz., geresniu „gerojo“ cholesterolio (HDL) lygiu.
Uogų (ir antocianinų) vartojimas dažnai siejamas su palankesniais širdies sveikatos rodikliais, pavyzdžiui, geresniu „gerojo“ cholesterolio (HDL) lygiu ir stabilesniu kraujospūdžiu. Braškės taip pat gali sulėtinti gliukozės įsisavinimą ir sumažinti gliukozės bei insulino šuolius po angliavandenių turtingo valgio (palyginti su panašiu valgiu be braškių).
Vai esi dzirdējis frāzi, ka, saēdoties zemenes, vitamīnu pietikšot visam gadam un visas kaites atkāpšoties? Protams, tas ir pārspīlējums, bet…
Zemenes ir viens no tiem gardumiem, ko var apēst vienkārši tāpat – un tas ir to lielais pluss. Tās ir saldas un sulīgas, bet tajā pašā laikā vieglas: 100 gramos ir ap 32 kcal, un lielāko daļu ogas sastāva veido ūdens (ap 91%).
Uzturvielu ziņā zemenēs ir maz tauku un olbaltumvielu, bet ogļhidrāti pārsvarā nāk no dabīgajiem cukuriem un šķiedrvielām. Uz 100 gramiem min ap 7,7 g ogļhidrātu, ap 4,9 g cukura un ap 2 g šķiedrvielu. Zemenēm ir salīdzinoši zems glikēmiskais indekss (GI ap 40), tāpēc tās parasti nerada lielus cukura līmeņa “lēcienus”.
Zemenes satur tik ļoti nepieciešamos C, E un B grupas vitamīnus, kā arī K vitamīnu. Tās ir arī šķiedrvielu un folijskābes avots un satur minerālvielas – īpaši mangānu un kāliju, kā arī kalciju, varu, kobaltu un molibdēnu.
Zemenēs ir daudz antioksidantu un augu vielu, tostarp pelargonidīns (galvenais antociāns, kas piešķir sarkano krāsu), ellagīnskābe, ellagitannīni un procianidīni. Interesanti, ka antociānu daudzums parasti pieaug līdz ar ogas nogatavošanos – jo intensīvāka krāsa, jo vairāk šo pigmentu. Zemenes mēdz ierindot starp bagātākajiem fenolisko antioksidantu avotiem, un šo antioksidantu līmenis var būt vairākas reizes augstāks nekā citos augļos.
Ogu (un antociānu) lietošanu uzturā bieži saista ar labvēlīgākiem sirds veselības rādītājiem – piemēram, labāku “labā” holesterīna (HDL) līmeni un stabilāku asinsspiedienu. Zemenes var arī palēnināt glikozes uzsūkšanos un mazināt glikozes un insulīna “pīķus” pēc ogļhidrātiem bagātas ēdienreizes (salīdzinot ar līdzīgu ēdienreizi bez zemenēm).