Vai esi dzirdējis frāzi, ka, saēdoties zemenes, vitamīnu pietikšot visam gadam un visas kaites atkāpšoties? Protams, tas ir pārspīlējums, bet…
Zemenes ir viens no tiem gardumiem, ko var apēst vienkārši tāpat – un tas ir to lielais pluss. Tās ir saldas un sulīgas, bet tajā pašā laikā vieglas: 100 gramos ir ap 32 kcal, un lielāko daļu ogas sastāva veido ūdens (ap 91%).
Uzturvielu ziņā zemenēs ir maz tauku un olbaltumvielu, bet ogļhidrāti pārsvarā nāk no dabīgajiem cukuriem un šķiedrvielām. Uz 100 gramiem min ap 7,7 g ogļhidrātu, ap 4,9 g cukura un ap 2 g šķiedrvielu. Zemenēm ir salīdzinoši zems glikēmiskais indekss (GI ap 40), tāpēc tās parasti nerada lielus cukura līmeņa “lēcienus”.
Zemenes satur tik ļoti nepieciešamos C, E un B grupas vitamīnus, kā arī K vitamīnu. Tās ir arī šķiedrvielu un folijskābes avots un satur minerālvielas – īpaši mangānu un kāliju, kā arī kalciju, varu, kobaltu un molibdēnu.
Zemenēs ir daudz antioksidantu un augu vielu, tostarp pelargonidīns (galvenais antociāns, kas piešķir sarkano krāsu), ellagīnskābe, ellagitannīni un procianidīni. Interesanti, ka antociānu daudzums parasti pieaug līdz ar ogas nogatavošanos – jo intensīvāka krāsa, jo vairāk šo pigmentu. Zemenes mēdz ierindot starp bagātākajiem fenolisko antioksidantu avotiem, un šo antioksidantu līmenis var būt vairākas reizes augstāks nekā citos augļos.
Ogu (un antociānu) lietošanu uzturā bieži saista ar labvēlīgākiem sirds veselības rādītājiem – piemēram, labāku “labā” holesterīna (HDL) līmeni un stabilāku asinsspiedienu. Zemenes var arī palēnināt glikozes uzsūkšanos un mazināt glikozes un insulīna “pīķus” pēc ogļhidrātiem bagātas ēdienreizes (salīdzinot ar līdzīgu ēdienreizi bez zemenēm).
